Rutīna

Pēdējā laikā sāku ievērot, ka ir sava veida iestājusies sava veida rutīna, vismaz rīta pusē. Tas, laikam, pateicoties vienveidīgajam darba grafikam, kurš man patīk.

Skrien, mūc, lido, Krievija uzbrūk, vis juku jukās, dzīvoju Jaunmārupē, no Skūltes puses nāk krievi virsū, bļauju visiem, lai mūk ko kājas nes… Mani noķer un grib nogalināt.. Viņa pieliek pistoli man pie galvas un es sāku dzirdēt dīvainu skaņu, tas patraucēja viņu mani nogalināt, jo es pamodos.. tas bija modinātājs, mans glābējs. Kaut ko noņaudēju un piespiedu, atlikt.. tātad nākamais zvans pēc 10 minūtēm – 6:10…

Desmit minūtes paskrien kā nebijušas, gribi atlikt vel, bet saproti, ka tas nepiekā laba nenovedīs.. Izslēdzu modinātāju.. Suns mani modina kā vien var, sajūta, ka viņa ir vienīgā manā mājā, kas gaida manu modinātāju, jo neizskatās, ka viņai butu bēda, ka jāceļas..

Ieslēdzu TV, kanāls TV6, tur skan jaukas dziesmas, kā jau tas mēdz būt radio stacijā StarFM. Izlienu no gūltas, pakasu savu pēcpusi.. ieslēdzu datoru un eju kaut kur citur.. :P
Mūzikas ritmos taisu sev brokastis, tējiņa un vel visādi brīnumi.. Pačillojam pie neta, aplūkojot, kas labs noticies pa manis nogulētajām stundām.. Kā jau parasti – NEKAS.

Tad jau visi pārējie rīta darbiņi un jāiet vest ārā savu modinātāju, lasīt – suni. Lai gan, telefons arī kabatā man tusē, tad nu sanāk, ka savu otru modinātāju arī vedu ārā, tikai tas negrib nokārtoties :D

Sunim suņa prieki un viņa jau iet mājās, citādi kavēšu tramvaju, kurš turpat aiz trejdeviņ kalniem braukā, jeb 20m no mājas. Tāli man tie trejdeviņkalni.. ;)

Aizej uz pieturu, parasti 5min pirms tramvaja, droš paliek nedroš, ja nu pa tiem 50m kaut kādi lieli šķeršļi jāpārvar.
Apstājies savā spotā, vismaz kaut kur tam tuvumā, skaties, pa labi, skaties pa kreisi, redzi vienas un tās pašas sejas ik rītu. Saguruši, neizgulējušies un sakumpuši no aukstuma un tumsas.
Kāpju pa pirmā vagona pēdējām durvīm, vienmēr uz pēdējā sola sēž kāda skolniece, ik rītu mūsu neizgulējušas acis saskrienas pa ceļam, kamēr meklēju savu brīvo vietu.

Sieviete ar savu bērnu, varbūt, 1. klasītē iet, ved uz skolu.. Kāpj ārā parasti nākamajā pieturā. Apsēžas, paiet 20sek un jau ceļas kājās, lai kāptu ārā. Maršē uz autobusa pieturu.

Eduarda Smiļģa ielā iekāpj divas blondīnes. Katru rītu, viņas nostājas vagona aizmugurē un gaida, kad tramvajs pagriezīsies uz Maritim hoteļa pusi, tad viņas aizstreipuļo uz vagona priekšu. Viņas steidz uz 4.tramvaju, kurš ir pie tā paša Maritim tajā pašā laikā kurā 2. tramvajs (mēs). Ir rīti, kurās viņas paspēj uz tramvaju, ir rīti kurās nepaspēj, sēdi un skaties.. Ahaa, tramvajs jau piebraucis pie pieturas, tātad blondīnes ar Gucci maisiņu nepaspēs.. Stāves pieturā un nedaudz pasals…

Pagriežamies uz Slokas ielu.
Vienmēr garām mums pabrauc AUDI 80 B2, nedaudz saguris autiņš izskatās, pie stūres omulīga dāma.. logi vel nav atnākuši vaļā, noprotu tālu viņa nav braukusi.
Slokas ielas pietura, dāmīte no pirmā vagona izlec kā velna parauta un ar ātrumu, kādu sasniedz pīle, kura slido pa ledu.. maršē uz 10. tramvaju kurš tikko piestājis pie Zelta Bolinga. Šķiet, ka paspēja.

Nākamā pietura.. Nacionālā Bibliotēka.. Kaut kas jauns.

Pieturā stāv meitene/sieviete, nedaudz vecāka par mani. Šķiet, ka viņai ir auksti, bet cītīgi pretojās no rītiem vilkt cepuri. Noprotu, viņa gaida tramvaju Nr.5, kurš dodas uz Mīlgrāvi, jo citādāk viņai izdevīgāk būtu kāpt 2. tramvajā, jo tam pēdējās pieturas ir tieši tādas pašas kā Nr.2,4,10 tramvajiem.
Acu skaties ik pa laikam saskrienas, kamēr gaidam luksaforā zaļo gaismas signālu. Pa to laiku, pie krustojuma piebrauc dzeltens Renault busiņš, ar Valsts nr. zīmi – KO – 64. Vienmēr man numuru gribas izlasīt, kā OK – 64.
Busiņš aizbrauc un tramvajs arī lēnām kustās.

Grēcinieku iela, pietura kurā es lienu ārā un ar pīles veiklību dodos uz darbu, tālu gan nav jāiet, bet bruģis ir slidens.

Gaidot, kad tramvajs vērs vaļā savas durvis. Mani nopēta tā pati jauniete, kura to darija pašā sākumā. Ar mani kāpj ārā divi onkas, ar kuriem braucienu sāku no tās pašas pieturas.
Tramvajs brauc, mēs lūkojamies vai var droši šķērsot tramvaju sliedes, lai ietu uz tuneli no otras ejas. Parasti viss ir drošs, bet mēdz gadīties, ka pieturā iemaldījies trolejbus. Tajos gadījumos mēs kā vienots pīļu bars ejam pa pirmo tuneļa ieeju.

Tālākais jau vienkāršs, atliek tikai pievarēt slapji slideno bruģi, tad jau esi darbā un vari sākt savas darba gaitas…

Lai arī vakars pienāk un darbu beidzu parasti vienā un tajā pašā laikā, tomēr te sākās atšķirības un rutīna praktiski ir grūti novērojama parādība. Dodos uz 13. janvāra ielas pieturu, kur tauta čum un mudž, vai dodos uz Grēcinieku ielas pieturu kur cilvēku ir mazāk, transports kursē retāk. Vai trešajā variantā es palieku tusēt turpat centrā.

Ārā tumšs, nedaudz siltāks nekā, kad bija braucot uz darbu. Cilvēki noguruši, kāds smaidīgs, kāds ne tik.. Bet visus vienā viens – došanās mājās, kur Tevi kāds gaida, iespējams, gaida.
Transporti pārpildīti, cilveki ar savām biezajām dūnu jakām vai arī ādas jakas, zem kurām pavilkti 2 biezi džemperi. Viens  otram cieši piespiedušais, gaida nākamo pieturu, kurā sakāps vel lērums cilvēki, kuri mēginās vel vairāk saspiesties tranportā. Kāds kretīns nenovilcis mugursomu mēgina pārplanēt no viena transporta gala uz otru. Cits tantuks kaut ko bikstās un bīdās uz ko burkšķ laimīgā kura tika sēdēt.

Nemanot pagājušas 3 pieturas. Par laimi, pietura ir diezgan vajadzīga pus autobusa saturam un visi vēlas izkāpt. Palaižu kādu kundzīti, aiz tās palaižu citu meiteni.. Mani grūž un sit kāds mūllāps kuram no manierēm nav nekādas saprašanas, varbūt, netic ka izkāps ārā sveiks un vesels?

Pa ceļam uz mājām MAXIMA, kura vel nav sabrukusi. Traģēdijas rezultātā cilvēku tur aktīvajās stundās mazāk, var laicīgak tikt pie kases. Atrodu vakariņas, vai vakariņas atrod mani un es dodos pie kases.. Izvēlos īsāko rindo, bet ar jaunāko pārdevēju, gala rezultātā es aizeju stāvēt uz garāko rindu, kuras tā brīža pēdējais rindā jau stāvēja pie kases.

Norēķinājies par saviem itin vajadzīgajiem pirkumiem laimīgi dodos mājup.
Diena galā, vakariņas galdā, suns pabarots

un

blogs uzrakstīts

——-

No rīta biju domājis ielikt Mika – Happy ending, bet ieliku šo..
tad padomāju, ka jāieliek abas ;)